RADOŠAIS HAMELEONS Elizabete Džeina RUBENE

  Autore: Natālija Misiņa

”Radošais hameleons, kas neieliek sevi aplī, bet rotē pa spirāli – gan augšā, gan lejā”. Fotogrāfe, taču Elizabetei Džeinai labāk patīk vārds „foto-amatieris”, jo tas ir cilvēks, kas vēl nav ļoti zinošs, bet viņam patīk eksperementēt un viņš nebaidās kļūdīties. Interneta žurnāla Confess Fashion  Magazine fotogrāfe, stiliste un asistente, Žanetes Auziņas[1] „labā roka”, kā arī H&M veikalā ir pārdevējs – konsultants, vizuālistu palīgs.

Elizabete, kuru draugi un paziņas sauc Džeina, ļoti skaistu, kuplu un garu matu īpašniece, iedvesmo ar savu izskatu vien. Viņas izteiktie vaigu kauli un slaidais augums, graciozs un aristokrātisks. Garos matus satur platmale. Džeina cepures velkā gandrīz vienmēr. Meiteni ar vārdu Elizabete Džeina var pamanīt uzreiz. Stils – izskatā. Stils  - fotogrāfijā. Stils – raksturā.

Interneta žurnāls Confess Fashion Magazine iznāk kopš 2011.gada 4 reizes gadā. Confess modes žurnālā pašlaik esmu fotogrāfe. Taisu modes mākslas fotogrāfijas, vēl neesmu nobriedusi, lai taisītu rakstus.  Lai rakstītu ir jābūt savam skatījumam, ko vēstīt lasītājiem, šobrīd vēstu savas emocijas un sajūtas vizuāli. Savos darbos cenšos sniegt spilgtas emocijas, kuras cilvēkiem dotu enerģiju, iet un darboties uz priekšu, kā arī cenšos panākt, lai modes fotogrāfijās varētu  aizsapņoties. Nostrādājot garu dienu darbā, kurš nav kreatīvs, tu vari atvērt šādu žurnālu un ieraudzīt bildes, kuras ļaus tev sapņot un fantazēt. Tas liks darboties labajai smadzeņu pusei (tā atbild par kreatīvitāti).  

Ir dažādas fotosesijas, kurās ieliec dažādus vēstījumus, vienā parādi spriedzi, otrā – romantiku. Katru reizi fotosesija ir citādāka, lai skatītājam nepazustu interese. Rokraksts paliek, bet pozitīvas emocijas mainās. Šobrīd vairāk taisu portretus, strādājot psiholoģiski. Portretam ir stāsts. Tas atklāj dvēseli. Sadarbojos ar Dandy model management. Tā ir iespēja strādāt ar modeļiem, kas ir jaunās sejas. Atnākot uz fotosesijām viņi nezina, ko darīt. Kādam ir jāparāda, kas ir jādara, bet kādam ir jāpasaka „dari, tev viss sanāks” un viņš arī dara un viņam sanāk. Esmu gājusi „Natalie” modeļu skolā, tāpēc zinu, kā ir būt kameras abās pusēs. Sākumā iepazīstos ar modeļiem, lai saprastu, kas viņi ir, tā ir iespēja uzstaisīt labākas bildes. Fotosesijas modeļi ir arī draugi, kuriem patīk manas bildes, un kas atbalsta manu mākslu. Kad atrodu interesantus tipāžus, piedāvāju tiem nofotografēties.  Ja esmu kādam apsolījusi, ka nofotografēšu, tad noteikti to izadrīšu. Varu arī fotografēt savā dzimšanas dienā, kad itkā būtu jāatpūšas. Ja ir kas ineteresants, es to fotografēju, vienalga vai tā ir mana dzimšanas diena vai kāda cita svinamdiena.

Man patīk modes fotogrāfa, Stīvena Meizela[2] (Steven Meisel) darbi, kurš caur saviem darbiem vēsta stāstu. Viņa bildes ir kā maza filmiņa ar sešiem atvērumiem. Fotogrāfijas ir ļoti maz, bet informācija tajās ir ļoti spēcīga. Ir jau 2015.gads, mēs varam tik daudz eksperimentēt. Mēs varam mācīties. Ja tu skaties un mēģini kaut ko atkārtot, vienmēr sanāks kas cits, nekad nesanāks tieši tas pats, kas bijis iepriekš. Nav jābaidās no kļūdām, ja tu nekļūdīsies tu nekad neiemācisies lietas darīt pareizi.

Dažreiz fotogrāfijas tiek taisītas neplānojot, pēc intuīcijas, tad ir jārēķinās, ka fotogrāfijas var arī nesanākt un šīs bildes nebūs izmantojamas. Bet arī tā ir mācīšanās un eksperiments, jo tu esi iepazinies ar šo cilvēku un sapratis, kas nākamreiz jādara citādāk.

Eksperimentējot, man patīk modeļus ielikt neērtā situācijā, piemēram, ar fotogfrāfu-partneri izdomājām, ka gribam bildēt modeļus sniegā. Mēs spēlējām ar modeļu veselību skaistuma dēļ, taču  darījām to ātri, lai nenodarītu sliktu modeļu veselībai. Svarīgi ir arī tas, lai cilvēki, kas atnāk fotogrāfēties, ir gatavi eksperimentēt. Fotogrāfijā nozīmīgi ļoti ātri iemūžināt kadru, jo ārkārtīgi nozīmīga ir gaisma. Ārā bildēt ir daudz grūtāk, gaisma ir mainīga, tādēļ  vieglāk ir taisīt bildes iekšā, kur gaisma nemainās. Ja tu kaut ko gribi, tad tev jāsamierinās ar iespējamām neērtībām. Piemēram, tu bildē uz balkona, kur vietas ir maz, bet jāizdomā, kādām jābūt leņķim, lai sanāktu laba bilde.

Dažreiz man riebjās runāt par apģērbu, tās ir tikai lupatas (atgādinājumam Džeina ir arī stiliste). Kad strādā apģērbu nozarē un satiec draugus, un atkal jārunā par lupatām, tu saspied galvu un jautā „Kāpēc? Lūdzu, lieciet mani mierā!”. Ir tā, kad negribās runāt par apģebu, un tā, kad „Ak Dievs! Ir kaut kas jauns!” un es gribu par to runāt. Es varu būt kā pienene, kas nonīkst, izpleš savas pūkas, lai pavasarī uzziedētu vēl spēcīgāk! Vai arī, kad pienenei Colu uzlej virsū, kad viņu nicina, bet viņa uzaug  divreiz stiprāka. Tā mēdz notikt Latvijas modē un visā radošajā dzīvē, tevi grib iznīcināt, bet galvenais ir darīt, iet uz priekšu.

Es mācos, man patīk mācīties, es gribu mācīties, es nemērķēju ielīst kāda kurpēs. Man patīk mierīgi klausīties citos, nevis snobiski iet „es jau zinu kā ir labāk”, pamācot citus. Man patīk paklausīt to viedokļus, kuriem nesanāk, un sadzirdēt lietiņas un detaļas, kuras varētu noderēt dzīves laikā. Ir jāklausās. Kā Šekspīrs teica: „Klausies visus, bet runā ar dažiem”, es sevi tā raksturoju. Man patīk klausīties, man patīk sarunāties ar cilvēkiem, bet man nepatīk, kad, runājot ar cilvēku, viņš baksta telefonu. Ir briesmīgi, ka cilvēki aizmirst sarunāties dzīvē.

Man patīk mūzika, bez tās es nevarētu elpot. Man patīk indie mūzika, ļoti patīk franču radio stacijas, klasiskā mūzika. Pie klasiskās mūzikas mani pieradināja no bērnības. Mani iedvesmo kreatīvie žurnāli, kas ir vērsti uz Rietumu tirgu, kur ir nauda. Jo vairāk naudas, jo lielāka iespēja izpausties. Katram ir jāizdzīvo sava krīze. Pārdzīvot to iespējams ar ticību, jāmotivē sevi. Piemēram, kolāžas es sāku taisīt 2010.gadā, tad es atmetu ar roku, jo domāju, ka tas, ko es daru nevienu neinteresē. Vēlāk es atkal atsāku taisīt tās, un daru to sevis dēļ, lai attīsītu stila izjūtu. Mani iedvesmo ceļošana, ja nav līdzekļu -  paķer draugu, apsēdies kādā autobusā un brauc, skaties, vēro pasauli. Pasaule ir apaļa, to var izbraukāt visu, galvenais ir meklēt. Katrā vietā tu saskatīsi gan labās, gan sliktās lietas, gan arī tādas, ko varēsi paņemt sev līdzi. Esi kā mazs sūknis, vāc informāciju. Katram cilvēkam ir talants, tas tikai jāatrod.

Īss Elizabetes Džeinas Rubenes CV

Vārds, Uzvārds: Elizabete Džeina Rubene

Mācību iestāde: Ziemeļvalstu ģimnāzija (2000 - 2010)

Rīgas Amatniecības vidusskola (2010 - 2014)

Vecums: 21

 Nodarbošanās: Confess Fashion Magazine fotogrāfe, asistente, stiliste, H&M pārdevējs konsultants un vizuālistu palīgs

Papildus izglītība: Mācību iestādes nosaukums 2011 - Apliecība no Rīgas Domes izgītības, kultūras un sporta departaments, Tehniskās jaunrades nams Annas 2 par to, fotogrāfijas teorētisko, praktisko un radošo iemaņu pamatkursu apgūšanu (316 stundas).

2008 - Serfitikāts No Natalie modeļu aģentūras par to, ka viņa laikā no 2006.gada 11.septembra līdz 2008.gada 31.maijam ir mācījusies un pabeigusi 2 gadu profesionālās apmācības kursu modeļu aģentūrā "Natalie".

Nav komentāru

Komentēt