Cauri ziemai ar hanteli un botām
Ir ziema – ārā slidens, auksts, rīti vēsi
un tumši un vakari arī tādi paši. Ir cilvēki, kas sūdzas par motivācijas
trūkumu. Nav vēlmes izlīst no gultas, kur nu, vēl sportot. Fitnesa treneris
Ruslans stāsta par to, kāpēc tomēr svarīgi arī ziemā palikt mundram un gluži
nenolikt sporta tērpu skapja tālākajā stūrī.
Ruslans vairākas reizes min – ‘’galvenais labi
saģērbties’’ vai ‘’svarīgi, ka esi saģērbies attiecīgi laikapstākļiem’’. Bet,
ko tad tas nozīmē? Treneris atbild ar to, kā pats ģērbjas sportojot ārā, ja
grādi ir zem nulles.
‘’Kā es ģērbtos – 2 bikses, 2 zeķu pāri, krosenes, 2
krekli, džemperis, jaka, cimdi, cepure,’’ viņš gan uzsver, ka tas ir pēc
sajūtām katram. Ja jūtas, ka pietiks ar vienu zeķu pāri, tad iespējams, ka jums
ir taisnība.
Ruslans uzsver, ka trenējoties bez konsultācijas ir
iespējams sevi traumēt vienmēr. Tomēr aukstā laikā jābūt īpaši uzmanīgiem,
pirms katra treniņa jāiesildās. Pirms skrējiena – pietiks ar staipīšanos, jo
skriešana pati par sevi ir iesildīšanās. Skriešanu arī var pārveidot par
iesildīšanos. Piemēram, ziemā var skriet 20/25 minūtes ar ātrumu 7 vai 8 km
stundā. Treneris iesaka izmantot to, ka ļoti daudz kur, īpaši Rīgas
mikrorajonos tagad pieejami stieņi. ‘’Tātad noskrieniet tos kilometrus un varat
pievilkties vai arī veikt kādus citus treniņus’’.
Slimotājiem Ruslans var pateikt tikai vienu - ‘’Sportojot tu visu enerģiju velti treniņam.
Un, kad tu visu enerģiju velti treniņam tev vairs nav enerģijas, lai cīnītos ar
tiem mikrobiem, saaukstēšanos vai slimību. Sanāk tu vēl vairāk saslimsti no tā,
ka esi aizgājis trenēties un tas ir ļoti būtiski to saprast. Tāpēc tomēr
vajadzētu izgulēties mājās un tad tikai pakāpeniski atsākt trenēties.’’ Viņš
grib uzsvērt, ka nav jēgas sevi nokausēt slimošanas periodā, tādā veidā tikai
kaitēsiet treniņu attīstībai.
Trenerim ir kas sakāms arī tiem, kuriem ir bail vai
nevēlas sportot ārā ziemas periodā. Mājās ir ļoti labi apstākļi, lai to darītu.
Var atspiesties, piepumpēties, pievilkties un pietupties. Viens no labākajiem
rīkiem – krēsls. Noder atspiedieniem, var uzlikt kājas augšā un ķermeņa
augšdaļu vilkt klāt kājām. Piecu litru pudeles var pieliet ar ūdeni un cilāt.
Lecamaukla – tas esot ļoti parocīgi sportošanai mājās. Ja ir kāds īpašs mērķis,
tad jākonsultējas ar treneri, bet, ja vienkārši vēlas sevi uzturēt formā
pilnīgi pietiek ar šādiem vingrinājumiem mājās. Piemēram, pudeles turot rokā
var celt plecus augšup – trenējās trapecveida muskulis. Tu vari atliekt muguru
90 grādu leņķī un ar pudeli veidot zāģveida kustības – tā trenēsi muguras
platos muskuļus.
Tomēr Ruslans skaidro, ka labāk ir redzēt, nekā
izlasīt vingrinājumus. Saprotot to, ka ne visiem ir laiks un līdzekļi, lai
dotos uz sporta zāli, viņš iesaka video, kuriem sekot līdzi medijā youtube.
‘’Kādreiz gan 50 procenti no filmētājiem paši
vingrinājumus veidoja nepareizi, bet tagad situācija ir labāka’’.
Treneris iesaka skatīties šādu fitnesa cilvēku
pamācību video, kuri atrodami youtube - Greg Plitt, Jeff Seid. Tomēr puisis
grib piekodināt, ka pat tad, ja šos cilvēkus atzīst par zinošiem par tādu
nevajag uzskatīt arī sevi. Jāpadomā, vai ir fiziski gatavs izpildīt šādus
vingrinājumus, kā arī, vai apstākļi ir atbilstoši.
‘’Vienmēr iespējams nodarīt sev pāri. Cilvēki, kas
iet uz zāli divus gadus pat dara lietas nepareizi. Es pieņemu, ka es pat dažos
vingrinājumos daru kaut ko nepareizi, bet vismaz es zinu un to ātri saprotu.’’ Ruslans
skaidro, ka pat tāds vienkāršs vingrinājums kā piepumpēšanās tiek darīts
nepareizi. Skolās skolotāji bērniem rāda nepareizas kustības.
‘’Cilvēkiem jānoskatās video par to, kā strādā
muskulis. Tad viņiem būtu daudz lielāka izpratne. Muskulis netrenējas no
nepiedomātām kustībām. Kustībām jābūt konstantām.’’ Kā viņš pats saka – ‘’bez
kārtīgas pieejas sanāk tikai ķjap ļjap’’.
Tiem, kas
ziemā izlēmuši sportam mest mieru treneris saka – ‘’aiziet, tikai jārēķinās ar
sekām’’. Sagaidāms regress līdz pat 30 procentiem. Ko tas nozīmē? ‘’Pat tad, ja
netrenējies divas trīs nedēļas – ir regress. Jārēķinās, ka varēsi mazāk izdarīt
treniņā pēc pauzes. Tas nenozīmē, ka atkal nesasniegsiet iepriekšējo līmeni.
Tieši tikpat ilgs laiks, cik bijāt prom no sporta, tik daudz arī jāvelta, lai
atgūtu iepriekšējo formu.‘’
Tomēr puisis
cer, ka lielākoties cilvēki saprot - jāsporto visu laiku un vismaz trīs reizes
nedēļā. ‘’Tas atkarīgs no cilvēka – ja gribi dzīvot ilgāk, protams, ir
jātrenējas. Nav jāapstājas. Kaut vai drusciņ.’’ Ruslans skaidro, ka ir tā saucamiem
‘’pavasarnieki’’, kas trenējās tikai pavasara periodā, lai vasarā izskatītos
labi. Tas viņaprāt ir muļķīgi, tas nedara labu veselībai.
‘’Tie, kuri grib būt veseli un formā – tie atradīs
veidu un laiku vienmēr.’’
Linda Jace