Saruna par kotlešu maizītēm un dzīvi

Viņai ir trīs bērni, izpalīdzīga vecākā māsa un vienmēr daudz darāmā. Edīte Brinķe stāsta par to, ko gatavo, kā gatavo un, ko nemaz negatavo. Virtuvē.

 

Edīte uzaugusi ģimenē, kur gan mamma, gan tētis mācējuši gatavot ‘’uz urrā!’’. ‘’Es nemāku tā saliedēt ģimeni pie pusdienu galda, varbūt esmu slinka,’’ man saka sieviete, kura tikko manā acu priekšā nomet pēdējo koka gabalu uz divus metrus augstas gružu kaudzes. Abas ar māsu lauž vecās gultas, lai varētu izmest atkritumos, Edīte ir arī dzīvokļu mājas apsaimniekotāja.

Savā dzīvoklī pēc uzbūves smalkā, bet tomēr atlētiskā sieviete pārvēršas. Viņa maigi noglauda gandrīz divgadīgās jaunākās atvases Betiņas gaišo galvu. ‘’Elizabete ir vislielākais ēdājs mājās, vai ne, Betiņ?’’ Tad atkal paskatās uz mani un nosaka: ‘’Nezinu, ko tu no manis gribi. Mēs te ēdam visu, kas kustās!’’. Labi, ka smejoties saka, citādi varētu nobīties.

Sākusi gatavot tikai tad, kad aizgājusi no vecākiem. ‘’Pilngadības svētkos nebija balle, bija 8. mēnesis un gaidīju meitiņu’’. Mīlestības dēļ gan izvākusies, gan arī sākusi stāvēt pie plīts. ‘’Vīram vismaz nebija baigās prasības, pats pārtika no pelmeņiem, tāpat kā tagad dēls, toreiz varēju izsprukt ar omleti,’’ smej Edīte. Tad prasa, vai vajadzēs omletes recepti? Nē, nevajadzēs. Kotlešu maizīšu recepti? Arī nē, gan jau lasītāji sapratīs.

Kotlešu maizīšu stāsts ir īpašs vai īpaši smieklīgs. Uz jautājumu, kāpēc tik mīļas, Edīte atbild: ‘’Gaļa paliek gaļa!’’. Dēls Edmunds ejot garām: ‘’Jā, mum, gaļa ir un paliek gaļa!’’. Bet, ja godīgi tas sācies ģimenes locekļu dažādo ritmu un Edīte saka, ka arī viņas ‘’slinkuma’’ dēļ.

‘’Bet, Edīt, ja godīgi, ko Jūs mājās ēdat?’’. Ledusskapis šoreiz ir tukšs, vecākā meita Terēze saka, ka šoreiz – tas ir katru dienu. Kāpēc? ‘’Kad vecākie bērni bija mazāki, varēju vēl viņus saganīt, tagad tas ir neiespējami,’’ Edīte stāsta viegli saviebusies un šķiet, ka savam smalkajam augumam neraksturīgi zemā balsī. Grūti ir, jo dēls gaļu ēd tikai kotletēs un cīsiņos, meita neēd rīsus jau kopš mazotnes, bet Edīte to uzzinājusi tikai pagājušonedēļ.

Un, ja otrreiz godīgi, tad ir lietas, ko viņa prot gatavot ļoti labi. Gadu gaitā starp rūpēm par bērniem, dzīvokļu mājas apsaimniekošanu rokas, kuras vienas pašas izremontēja ģimenes mājvietu arī atrada laiku, lai eksperimentētu virtuvē. Edītes mīļākie ēdieni nav tādi, kuros ir milzum daudz sastāvdaļu, bet gan tie no kuriem var paēst. Tie no, kuriem paliek silti. ‘’Neviens nemāk plovu taisīt kā mana mamma to darīja,’’ stāsta Edīte. Vecākā māsa Helēna iebilst, ka padomju laikos sātīgs ēdiens bija nenovērtējams, tāpēc arī mīļš. Ja varēja pagatavot kaut ko no tā, ko vispār varēja dabūt ‘’parastais’’ iedzīvotājs un tas vēl garšoja, tad vispār bija šiki.

Kautru reizi, kad Edīte man sauc kādu sastāvdaļu viņa laiž acis pāri maigi zaļajai virtuvei. Katru reizi apstājoties pie kastroļa, pannas, plīts – izdzīvojot ēdiena gatavošanu galvā.

Mammas plovs       Sastāvs: ·         Jēra gaļa 500 grami ·         Rīsi 400 grami ·         Trīs burkāni – rīvēti ·         Viens sīpols ·         Dažādi zaļumi – pētersīļi, dilles (garšai) ·         Visa tomātu pastas burciņa, labāk ņemt saldo ·         Cīsiņi (Helēna un Terēze smejas, ka tās gan ir muļķības, tāpēc Edīte liek izsvītrot) Pagatavošana: Izvāra rīsus un paralēli var wok pannā cept jēra gaļu. Atsevišķi jācep sīpols un sarīvētie burkāni. Kad gaļa apcepusies un rīsi izvārījušies, tos sajauc kopā wok pannā, pievieno apceptos sīpolus un burkānus. Pāris minūtes uz vieglas uguns ļauj cepties kopā, tad pievieno sīki sakapātus zaļumus pēc izvēles. Galā plovam pievieno tomātu mērci, samaisa un 5 minūtes atstāj sildīties arī uz vieglas uguns. (Tiem, kuri grib kārtīgi paēst, Edīte iesaka pievienot sīki sagrieztus 5 cīsiņus. Tos pievienot atsevišķi jau apceptus reizē ar tomātu mērci).

 

Meita Terēze gan iebilst, ka viņas puiša ome gatavo daudz labāku plovu, jo tad pat viņa var ēst rīsus. Un bez nekādām tomātu mērcēm. ‘’Tad ej pie viņiem ēst,’’ smejas mamma.

 

’Visvairāk žēl, ka tikai mazā Betiņa ar mani ēd kopā’’

 

 

 

Tētis Edītei esot bijis zupu spečuks. ‘’Viņš vienmēr ņēma Terēzi līdzi uz tirgu, vienmēr pie vieniem un tiem pašiem pārdevējiem. Gadu no gada,’’ viņa uzsver, ka viņas tēvs bijis no tiem, kuru uzticību vajadzējis izcīnīt. Ikvienā dzīves jomā.

 

 

Tēta soļanka Sastāvs ·         Liellopu gaļa 500 grami ·         Liellopu nieres 200 grami ·         Cīsiņi 100 grami (šoreiz arī māsa un vecākā meita piekrīt) ·         Skābēti gurķi (1 līdz 3 pēc izvēles) ·         Trīs burkāni ·         Viens sīpols ·         Pāris grami diļļu un loku   Pagatavošana: Atsevišķi izvāra gan liellopa gaļu, gan citā katlā nieres, lai veidojas buljons. Tāpat arī cīsiņus, kurus pēc vārīšanas sagriež sīkāk. Pārējais nosaka zupas biezumu. Jāapcep sīki sagrieztais sīpols un burkāni. Tad viss jāievieto vienā katlā, jāpiegriež gurķi. Ik pa laikam pagaršojot, jo katram ir citādi. Tad var pievienot dilles un lokus.

 

Opi ģimenē visi ir ļoti mīlējuši, viņš esot bijis ģimenes balsts. Terēze klusi nosaka, ka omes un opja aiziešanu ne viņas mamma, ne tante nekad nepārdzīvos.

Edītes bērni pēc viņas domām vēl tikai mācās gatavot ēst. Lai gan dēls strādā par pavāru, mājās neko negatavo. ‘’Visvairāk žēl, ka tikai mazā Betiņa ar mani ēd kopā,’’ viņa nosaka. Edmundam vienmēr ir kāda filma vai datorspēle. Terēze ēd kopā, ja viņai ļoti palūdz, bet vecākā meita mājās jau esot tikai reizi trīs dienās.

Lai gan viņa ikdienā reizēm pārāk aizņemta, svētkos noķer ne tikai savus bērnus, bet arī māsas ģimeni. ‘’Zini, ko es taisu visiem tuvajiem uz Ziemassvētkiem un, nu, jau arī uz jubilejām?’’ viņa man smaidot jautā. Vispār zinu gan, viņas vecākā meita pirms pāris minūtēm bija mammu lielījusi, bet izliekos, ka nezinu. ‘’Piparkūku mājas, piparkūku cilvēkus un citas formas,’’ Edīte lepni atbild.

 

 

‘’Daudz ko virtuvē māku, jo dzīvē tā sanācis’

 

 

Edītes īpašo dienu piparkūku māja vai kaut kas cits Sastāvs ·         Piparkūku mīkla (daudzums atšķiras attiecībā pret to, ko grib izveidot) ·         Papīra trafareti ·         Viens olas baltums ·         Apmēram 500 grami pūdercukura ·         Citrons ·         Pārtikas krāsvielas (reizēm noder)   Pagatavošana: Kā saka Edīte, vispirms jābūt sajēgai par to, ko tu gribi izgatavot. Jo trafareti jāzīmē uzmanīgi un ar lineālu. Katra mājas daļa jāzīmē atsevišķi, pat skurstenis sastāv no četrām daļām. Kad ar to tikts galā, mīkla jāizrullē 5 vai 6 milimetri bieza. Trafareti jāliek virsū un līdzīgi kā ar metāla formām gatavojam piparkūku cilvēku, tāpat arī izspiežam mājas detaļas no mīklas. Lai viss turētos kopā vajadzīga cukura masa. Ir divi varianti. 1) var kausēt cukuru uz lēnas uguns, bet tas esot jādara ļoti uzmanīgi un ilgi, jo cukurs ātri sakalst. 2) Ir Edītes variants. Olas baltums jāsajauc ar pūdercukuru un jāpievieno pāris pilieni citrona, tad jāsamaisa. Ja ir vēlme var pievienot pārtikas krāsvielu. Ar masu nostiprina un izrotā piparkūku māju. Ieliek krāsnī uz pāris minūtēm.

 

‘’Daudz ko virtuvē māku, jo dzīvē tā sanācis,’’ nopūšas Edīte. Vajag māksliniecisku aci un roku veiklību, lai izveidotu piparkūku māju tik ātri, cik ātri to izdara viņa. Edīte saka ‘’paldies’’ remontiem, ko veikusi pati mājās, dāvanu veidošanai bērniem un māsas ģimenei. Viņa māk gatavot ēst, apieties ar koka izstrādājumiem un uzklausīt savus trīs bērnus. Un arī tas nav viss. ‘’Betiņ, nelauz to krēslu un neraudi! Meitiņ, nāc opā, ja nevari nostāvēt’’.

 

Linda Jace